Lớp Kinh Tạng Vietheravada, Paltalk

TƯƠNG ƯNG BỘ KINH

 

Tập 1.

 

Suttapiṭaka

 

Saṃyuttanikāya

 

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāyo

Sagāthāvaggo

1. Devatāsaṃyuttaṃ

1. Naḷavaggo

1. Oghataraṇasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho ańńatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘kathaṃ nu tvaṃ, mārisa, oghamatarī’ti? ‘Appatiṭṭhaṃ khvāhaṃ, āvuso, anāyūhaṃ oghamatari’nti. ‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatarī’ti? ‘Yadākhvāhaṃ, āvuso, santiṭṭhāmi tadāssu saṃsīdāmi ; yadākhvāhaṃ, āvuso, āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi [nivuyhāmi (syā. kaṃ. ka.)]. Evaṃ khvāhaṃ, āvuso, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari’’’nti.

‘‘Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;

Appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ, tiṇṇaṃ loke visattika’’nti. –

Idamavoca sā devatā. Samanuńńo satthā ahosi. Atha kho sā devatā – ‘‘samanuńńo me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. Nimokkhasuttaṃ

2. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho ańńatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Jānāsi no tvaṃ, mārisa, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti?

‘‘Jānāmi khvāhaṃ, āvuso, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti.

‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, jānāsi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti?

‘‘Nandībhavaparikkhayā [nandibhavaparikkhayā (syā. kaṃ.)], sańńāvińńāṇasaṅkhayā, vedanānaṃ nirodhā upasamā – evaṃ khvāhaṃ, āvuso, jānāmi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti.

3. Upanīyasuttaṃ

3. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puńńāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

4. Accentisuttaṃ

4. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puńńāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

5. Katichindasuttaṃ

5. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Kati chinde kati jahe, kati cuttari bhāvaye;

Kati saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti.

‘‘Pańca chinde pańca jahe, pańca cuttari bhāvaye;

Pańca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti.

6. Jāgarasuttaṃ

6. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Kati jāgarataṃ suttā, kati suttesu jāgarā;

Katibhi [katīhi (sī.)] rajamādeti, katibhi [katīhi (sī.)] parisujjhatī’’ti.

‘‘Pańca jāgarataṃ suttā, pańca suttesu jāgarā;

Pańcabhi [pańcahi (sī.)] rajamādeti, pańcabhi [pańcahi (sī.)] parisujjhatī’’ti.

7. Appaṭividitasuttaṃ

7. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Yesaṃ dhammā appaṭividitā, paravādesu nīyare [niyyare (ka.)];

Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitu’’nti.

‘‘Yesaṃ dhammā suppaṭividitā, paravādesu na nīyare;

Te sambuddhā sammadańńā, caranti visame sama’’nti.

8. Susammuṭṭhasuttaṃ

8. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Yesaṃ dhammā susammuṭṭhā, paravādesu nīyare;

Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitu’’nti.

‘‘Yesaṃ dhammā asammuṭṭhā, paravādesu na nīyare;

Te sambuddhā sammadańńā, caranti visame sama’’nti.

9. Mānakāmasuttaṃ

9. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na mānakāmassa damo idhatthi,

Na monamatthi asamāhitassa;

Eko arańńe viharaṃ pamatto,

Na maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

 

‘‘Mānaṃ pahāya susamāhitatto,

Sucetaso sabbadhi vippamutto;

Eko arańńe viharaṃ appamatto,

Sa maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

10. Arańńasuttaṃ

10. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Arańńe viharantānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ;

Ekabhattaṃ bhuńjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī’’ti.

‘‘Atītaṃ nānusocanti, nappajappanti nāgataṃ;

Paccuppannena yāpenti, tena vaṇṇo pasīdati’’.

‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;

Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’ti.

Naḷavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Oghaṃ nimokkhaṃ upaneyyaṃ, accenti katichindi ca;

Jāgaraṃ appaṭividitā, susammuṭṭhā mānakāminā;

Arańńe dasamo vutto, vaggo tena pavuccati.

2. Nandanavaggo

1. Nandanasuttaṃ

11. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, ańńatarā tāvatiṃsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pańcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāriyamānā [paricāriyamānā (syā. kaṃ. ka.)] tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandanaṃ;

Āvāsaṃ naradevānaṃ, tidasānaṃ yasassina’’nti.

‘‘Evaṃ vutte, bhikkhave, ańńatarā devatā taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Na tvaṃ bāle pajānāsi, yathā arahataṃ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā [sabbe saṅkhārā (sī. syā. kaṃ.)], uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.

2. Nandatisuttaṃ

12. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Nandati puttehi puttimā,

Gomā [gomiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] gohi tatheva nandati;

Upadhīhi narassa nandanā,

Na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.

‘‘Socati puttehi puttimā,

Gomā gohi tatheva socati;

Upadhīhi narassa socanā,

Na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.

3. Natthiputtasamasuttaṃ

13. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā [suriyasamā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ābhā, samuddaparamā sarā’’ti.

‘‘Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhańńasamaṃ dhanaṃ;

Natthi pańńāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā’’ti.

4. Khattiyasuttaṃ

14. ‘‘Khattiyo dvipadaṃ seṭṭho, balībaddo [balivaddo (sī. pī.), balibaddo (syā. kaṃ. ka.)] catuppadaṃ.

Komārī seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttāna pubbajo’’ti.

‘‘Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho, ājānīyo catuppadaṃ;

Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttānamassavo’’ti.

5. Saṇamānasuttaṃ

15. ‘‘Ṭhite majjhanhike [majjhantike (sabbattha)] kāle, sannisīvesu pakkhisu.

Saṇateva brahārańńaṃ [mahārańńaṃ (ka. sī. syā. kaṃ. ka.)], taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma’’nti.

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahārańńaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti.

6. Niddātandīsuttaṃ

16. ‘‘Niddā tandī vijambhitā [tandi vijambhikā (sī. pī.)], aratī bhattasammado.

Etena nappakāsati, ariyamaggo idha pāṇina’’nti.

‘‘Niddaṃ tandiṃ vijambhitaṃ, aratiṃ bhattasammadaṃ;

Vīriyena [viriyena (sī. syā. kaṃ. pī.)] naṃ paṇāmetvā, ariyamaggo visujjhatī’’ti.

7. Dukkarasuttaṃ

17. ‘‘Dukkaraṃ duttitikkhańca, abyattena ca sāmańńaṃ.

Bahūhi tattha sambādhā, yattha bālo visīdatī’’ti.

‘‘Katihaṃ careyya sāmańńaṃ, cittaṃ ce na nivāraye;

Pade pade visīdeyya, saṅkappānaṃ vasānugo’’ti.

‘‘Kummova aṅgāni sake kapāle,

Samodahaṃ bhikkhu manovitakke;

Anissito ańńamaheṭhayāno,

Parinibbuto nūpavadeyya kańcī’’ti.

8. Hirīsuttaṃ

18. ‘‘Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṃ vijjati.

Yo nindaṃ apabodhati [apabodheti (syā. kaṃ. ka.)], asso bhadro kasāmivā’’ti.

‘‘Hirīnisedhā tanuyā, ye caranti sadā satā;

Antaṃ dukkhassa pappuyya, caranti visame sama’’nti.

9. Kuṭikāsuttaṃ

19.

‘‘Kacci te kuṭikā natthi, kacci natthi kulāvakā;

Kacci santānakā natthi, kacci muttosi bandhanā’’ti.

‘‘Taggha me kuṭikā natthi, taggha natthi kulāvakā;

Taggha santānakā natthi, taggha muttomhi bandhanā’’ti.

‘‘Kintāhaṃ kuṭikaṃ brūmi, kiṃ te brūmi kulāvakaṃ;

Kiṃ te santānakaṃ brūmi, kintāhaṃ brūmi bandhana’’nti.

‘‘Mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvakaṃ;

Putte santānake brūsi, taṇhaṃ me brūsi bandhana’’nti.

‘‘Sāhu te kuṭikā natthi, sāhu natthi kulāvakā;

Sāhu santānakā natthi, sāhu muttosi bandhanā’’ti.

10. Samiddhisuttaṃ

20. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisińcituṃ. Tapode gattāni parisińcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho ańńatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā āyasmantaṃ samiddhiṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

Atha kho sā devatā pathaviyaṃ [paṭhaviyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] patiṭṭhahitvā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘daharo tvaṃ bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuńja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’ti.

‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi. Kālikańca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo vińńūhī’’ti.

‘‘Kathańca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo vińńūhī’’ti?

‘‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ. Na tāhaṃ [na khvāhaṃ (sī. pī.)] sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’ti.

‘‘Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ , ańńāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhāhaṃ , bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṃ gattāni parisińcituṃ. Tapode gattāni parisińcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, ańńatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsiṃ –

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā maṃ etadavoca – ‘daharo tvaṃ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuńja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’’ti.

‘‘Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi; kālikańca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo vińńūhī’’’ti.

‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘kathańca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo vińńūhī’ti? Evaṃ vuttāhaṃ, bhante , taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’’ti.

‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, ańńāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho, tvaṃ bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. Sace, bhante, tassā devatāya saccaṃ vacanaṃ, idheva sā devatā avidūre’’ti.

Evaṃ vutte, sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṃ anuppattā’’ti.

Atha kho bhagavā taṃ devataṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Akkheyyasańńino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ aparińńāya, yogamāyanti maccuno.

‘‘Akkheyyańca parińńāya, akkhātāraṃ na mańńati;

Tańhi tassa na hotīti, yena naṃ vajjā na tassa atthi;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti [yakkhīti (pī. ka.)].

‘‘Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Samo visesī uda vā [athavā (sī. pī.)] nihīno,

Yo mańńatī so vivadetha [sopi vadetha (ka.)] tena;

Tīsu vidhāsu avikampamāno,

Samo visesīti na tassa hoti;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi [acchejji (syā. kaṃ. ka.)] taṇhaṃ idha nāmarūpe;

Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ;

Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesu;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi –

‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kińcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti.

Nandanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Nandanā nandati ceva, natthiputtasamena ca;

Khattiyo saṇamāno ca, niddātandī ca dukkaraṃ;

Hirī kuṭikā navamo, dasamo vutto samiddhināti.

3. Sattivaggo

1. Sattisuttaṃ

21. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova [ḍayhamāneva (sabbattha)] matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

2. Phusatisuttaṃ

22.

‘‘Nāphusantaṃ phusati ca, phusantańca tato phuse;

Tasmā phusantaṃ phusati, appaduṭṭhapadosina’’nti.

‘‘Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,

Suddhassa posassa anaṅgaṇassa;

Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ,

Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’’ti.

3. Jaṭāsuttaṃ

23.

‘‘Anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;

Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti.

‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapańńo, cittaṃ pańńańca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā.

‘‘Yattha nāmańca rūpańca, asesaṃ uparujjhati;

Paṭighaṃ rūpasańńā ca, etthesā chijjate [vijaṭe (ka.)] jaṭā’’ti.

4. Manonivāraṇasuttaṃ

24. ‘‘Yato yato mano nivāraye,

Na dukkhameti naṃ tato tato;

Sa sabbato mano nivāraye,

Sa sabbato dukkhā pamuccati’’.

‘‘Na sabbato mano nivāraye,

Na mano saṃyatattamāgataṃ;

Yato yato ca pāpakaṃ,

Tato tato mano nivāraye’’ti.

5. Arahantasuttaṃ

25.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya,

Mamaṃ vadantītipi so vadeyyā’’ti.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya,

Mamaṃ vadantītipi so vadeyya;

Loke samańńaṃ kusalo viditvā,

Vohāramattena so [sa (?)] vohareyyā’’ti.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Mānaṃ nu kho so upagamma bhikkhu,

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya;

Mamaṃ vadantītipi so vadeyyā’’ti.

‘‘Pahīnamānassa na santi ganthā,

Vidhūpitā mānaganthassa sabbe;

Sa vītivatto mańńataṃ [mānanaṃ (sī.), mańńītaṃ (?)] sumedho,

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya.

‘‘Mamaṃ vadantītipi so vadeyya;

Loke samańńaṃ kusalo viditvā;

Vohāramattena so vohareyyā’’ti.

6. Pajjotasuttaṃ

26.

‘‘Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati [pabhāsati (ka. sī.)];

Bhagavantaṃ [bhavantaṃ (ka.)] puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Cattāro loke pajjotā, pańcamettha na vijjati;

Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.

‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;

Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti.

7. Sarasuttaṃ

27.

‘‘Kuto sarā nivattanti, kattha vaṭṭaṃ na vattati;

Kattha nāmańca rūpańca, asesaṃ uparujjhatī’’ti.

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Ato sarā nivattanti, ettha vaṭṭaṃ na vattati;

Ettha nāmańca rūpańca, asesaṃ uparujjhatī’’ti.

8. Mahaddhanasuttaṃ

28.

‘‘Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā;

Ańńamańńābhigijjhanti, kāmesu analaṅkatā.

‘‘Tesu ussukkajātesu, bhavasotānusārisu;

Kedha taṇhaṃ [rodhataṇhaṃ (syā. kaṃ.), gedhataṇhaṃ (ka.)] pajahiṃsu [pavāhiṃsu (syā. kaṃ. ka.)], ke lokasmiṃ anussukā’’ti.

‘‘Hitvā agāraṃ pabbajitā, hitvā puttaṃ pasuṃ viyaṃ;

Hitvā rāgańca dosańca, avijjańca virājiya;

Khīṇāsavā arahanto, te lokasmiṃ anussukā’’ti.

9. Catucakkasuttaṃ

29.

‘‘Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ;

Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

‘‘Chetvā naddhiṃ varattańca, icchā lobhańca pāpakaṃ;

Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

10. Eṇijaṅghasuttaṃ

30.

‘‘Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ, appāhāraṃ alolupaṃ;

Sīhaṃ vekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ;

Upasaṅkamma pucchāma, kathaṃ dukkhā pamuccatī’’ti.

‘‘Pańca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;

Ettha chandaṃ virājetvā, evaṃ dukkhā pamuccatī’’ti.

Sattivaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Sattiyā phusati ceva, jaṭā manonivāraṇā;

Arahantena pajjoto, sarā mahaddhanena ca;

Catucakkena navamaṃ, eṇijaṅghena te dasāti.

4. Satullapakāyikavaggo

1. Sabbhisuttaṃ

31. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha [krubbetha (ka.)] santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, seyyo hoti na pāpiyo’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, pańńā labbhati [pańńaṃ labhati (syā. kaṃ.)] nāńńato’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sokamajjhe na socatī’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, ńātimajjhe virocatī’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sattā gacchanti suggati’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sattā tiṭṭhanti sātata’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti? Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsūti.

2. Maccharisuttaṃ

32. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati [diyyati (ka.)];

Puńńaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;

Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī;

Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Te matesu na mīyanti, panthānaṃva sahabbajaṃ;

Appasmiṃ ye pavecchanti, esa dhammo sanantano.

‘‘Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;

Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;

Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo duranvayo [durannayo (sī.)].

‘‘Tasmā satańca asataṃ [asatańca (sī. syā. kaṃ.)], nānā hoti ito gati;

Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyanā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti?

‘‘Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena; api ca mamapi suṇātha –

‘‘Dhammaṃ care yopi samuńjakaṃ care,

Dārańca posaṃ dadamappakasmiṃ;

Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kenesa yańńo vipulo mahaggato,

Samena dinnassa na agghameti;

Kathaṃ [idaṃ padaṃ katthaci sīhaḷapotthake natthi] sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

‘‘Dadanti heke visame niviṭṭhā,

Chetvā vadhitvā atha socayitvā;

 dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā,

Samena dinnassa na agghameti.

‘‘Evaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ;

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

3. Sādhusuttaṃ

33. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;

Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati;

Puńńaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;

Api ca appakasmimpi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;

Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Api ca saddhāyapi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Dānańca yuddhańca samānamāhu,

Appāpi santā bahuke jinanti;

Appampi ce saddahāno dadāti,

Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; api ca dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṃ,

Uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu;

Atikkamma so vetaraṇiṃ yamassa,

Dibbāni ṭhānāni upeti macco’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ;

Api ca viceyya dānampi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ,

Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;

Etesu dinnāni mahapphalāni,

Bījāni vuttāni yathā sukhette’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ;

Viceyya dānampi sāhu dānaṃ; api ca pāṇesupi sādhu saṃyamo’’.

‘‘Yo pāṇabhūtāni [pāṇabhūtesu (sī. pī.)] aheṭhayaṃ caraṃ,

Parūpavādā na karonti pāpaṃ;

Bhīruṃ pasaṃsanti na hi tattha sūraṃ,

Bhayā hi santo na karonti pāpa’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti?

‘‘Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha –

‘‘Saddhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ,

Dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo;

Pubbe ca hi pubbatare ca santo,

Nibbānamevajjhagamuṃ sapańńā’’ti.

4. Nasantisuttaṃ

34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na santi kāmā manujesu niccā,

Santīdha kamanīyāni yesu [kāmesu (ka.)] baddho;

Yesu pamatto apunāgamanaṃ,

Anāgantā puriso maccudheyyā’’ti.

‘‘Chandajaṃ aghaṃ chandajaṃ dukkhaṃ;

Chandavinayā aghavinayo;

Aghavinayā dukkhavinayo’’ti.

‘‘Na te kāmā yāni citrāni loke,

Saṅkapparāgo purisassa kāmo;

Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke,

Athettha dhīrā vinayanti chandaṃ.

‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ,

Saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya;

Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ,

Akińcanaṃ nānupatanti dukkhā.

‘‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā [na ca mānamajjhagā (ka. sī.), na vimānamāgā (syā. kaṃ.)],

Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe;

Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ,

Pariyesamānā nājjhagamuṃ;

Devā manussā idha vā huraṃ vā,

Saggesu vā sabbanivesanesū’’ti.

‘‘Taṃ ce hi nāddakkhuṃ tathāvimuttaṃ (iccāyasmā mogharājā),

Devā manussā idha vā huraṃ vā;

Naruttamaṃ atthacaraṃ narānaṃ,

Ye taṃ namassanti pasaṃsiyā te’’ti.

‘‘Pasaṃsiyā tepi bhavanti bhikkhū (mogharājāti bhagavā),

Ye taṃ namassanti tathāvimuttaṃ;

Ańńāya dhammaṃ vicikicchaṃ pahāya,

Saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhū’’ti.

5. Ujjhānasańńisuttaṃ

35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasańńikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā vehāsaṃ aṭṭhaṃsu. Vehāsaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Ańńathā santamattānaṃ, ańńathā yo pavedaye;

Nikacca kitavasseva, bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.

‘‘Yańhi kayirā tańhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānānaṃ, parijānanti paṇḍitā’’ti.

‘‘Na yidaṃ bhāsitamattena, ekantasavanena vā;

Anukkamitave sakkā, yāyaṃ paṭipadā daḷhā;

Yāya dhīrā pamuccanti, jhāyino mārabandhanā.

‘‘Na ve dhīrā pakubbanti, viditvā lokapariyāyaṃ;

Ańńāya nibbutā dhīrā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

Atha kho tā devatāyo pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘accayo no, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ [yathābālā yathāmūḷhā yathāakusalā (sabbattha)], yā mayaṃ bhagavantaṃ āsādetabbaṃ amańńimhā. Tāsaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. Atha kho bhagavā sitaṃ pātvākāsi. Atha kho tā devatāyo bhiyyosomattāya ujjhāyantiyo vehāsaṃ abbhuggańchuṃ. Ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;

Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuńcatī’’ti.

‘‘Accayo ce na vijjetha, nocidhāpagataṃ [nocīdha apahataṃ (syā. kaṃ.), nocidhāpakataṃ (?)] siyā;

Verāni na ca sammeyyuṃ, kenīdha [verāni ca sammeyyuṃ, tenidha (sī.)] kusalo siyā’’ti.

‘‘Kassaccayā na vijjanti, kassa natthi apāgataṃ;

Ko na sammohamāpādi, ko ca dhīro [kodha dhīro (syā. kaṃ.)] sadā sato’’ti.

‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino;

Tassaccayā na vijjanti, tassa natthi apāgataṃ;

So na sammohamāpādi, sova [sodha (syā. kaṃ.)] dhīro sadā sato’’ti.

‘‘Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;

Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuńcati;

Taṃ veraṃ nābhinandāmi, paṭiggaṇhāmi voccaya’’nti.

6. Saddhāsuttaṃ

36. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Saddhā dutiyā purisassa hoti,

No ce assaddhiyaṃ avatiṭṭhati;

Yaso ca kittī ca tatvassa hoti,

Saggańca so gacchati sarīraṃ vihāyā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ,

Saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya;

Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ,

Akińcanaṃ nānupatanti saṅgā’’ti.

‘‘Pamādamanuyuńjanti , bālā dummedhino janā;

Appamādańca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

‘‘Mā pamādamanuyuńjetha, mā kāmarati santhavaṃ;

Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṃ sukha’’ntntti.

7. Samayasuttaṃ

37. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pańcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghańca. Atha kho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devatānaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pańcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghańca. Yaṃnūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṃ gāthaṃ [paccekagāthaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhāseyyāmā’’ti.

Atha kho tā devatā – seyyathāpi nāma balavā puriso samińjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samińjeyya. Evameva – suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Mahāsamayo pavanasmiṃ, devakāyā samāgatā;

Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ, dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Tatra bhikkhavo samādahaṃsu, cittamattano ujukaṃ akaṃsu [ujukamakaṃsu (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Sārathīva nettāni gahetvā, indriyāni rakkhanti paṇḍitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ, indakhīlaṃ ūhacca manejā;

Te caranti suddhā vimalā, cakkhumatā sudantā susunāgā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī’’ti.

8. Sakalikasuttaṃ

38. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya [sakkhalikāya (ka.)] khato hoti. Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā [tippā (sī. syā. kaṃ. pī.)] kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ pańńāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.

Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ maddakucchiṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihańńamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘passa samādhiṃ subhāvitaṃ cittańca suvimuttaṃ, na cābhinataṃ na cāpanataṃ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṃ [sasaṅkhāraniggayhavāritavataṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), sasaṅkhāraniggayhavārivāvataṃ (ka.)]. Yo evarūpaṃ purisanāgaṃ purisasīhaṃ purisaājānīyaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ purisadantaṃ atikkamitabbaṃ mańńeyya kimańńatra adassanā’’ti.

‘‘Pańcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;

Cittańca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.

‘‘Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, lūkhaṃ tapaṃ vassasataṃ carantā;

Cittańca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.

‘‘Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa;

Eko arańńe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

‘‘Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto;

Eko arańńe viharamappamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāra’’ntntti.

9. Paṭhamapajjunnadhītusuttaṃ

39. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā kokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Vesāliyaṃ vane viharantaṃ, aggaṃ sattassa sambuddhaṃ;

Kokanadāhamasmi abhivande, kokanadā pajjunnassa dhītā.

‘‘Sutameva pure āsi, dhammo cakkhumatānubuddho;

Sāhaṃ dāni sakkhi jānāmi, munino desayato sugatassa.

‘‘Ye keci ariyaṃ dhammaṃ, vigarahantā caranti dummedhā;

Upenti roruvaṃ ghoraṃ, cirarattaṃ dukkhaṃ anubhavanti.

‘‘Ye ca kho ariye dhamme, khantiyā upasamena upetā;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāya paripūressantī’’ti.

10. Dutiyapajjunnadhītusuttaṃ

40. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho cūḷakokanadā [cullakokanadā (sī. syā. kaṃ.)] pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā, kokanadā pajjunnassa dhītā;

Buddhańca dhammańca namassamānā, gāthācimā atthavatī abhāsi.

‘‘Bahunāpi kho taṃ vibhajeyyaṃ, pariyāyena tādiso dhammo;

Saṃkhittamatthaṃ [saṃkhittamattaṃ (ka.)] lapayissāmi, yāvatā me manasā pariyattaṃ.

‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kińcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Sabbhimaccharinā sādhu, na santujjhānasańńino;

Saddhā samayo sakalikaṃ, ubho pajjunnadhītaroti.

5. Ādittavaggo

1. Ādittasuttaṃ

41. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho ańńatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Ādittasmiṃ agārasmiṃ, yaṃ nīharati bhājanaṃ;

Taṃ tassa hoti atthāya, no ca yaṃ tattha ḍayhati.

‘‘Evaṃ ādittako loko, jarāya maraṇena ca;

Nīharetheva dānena, dinnaṃ hoti sunīhataṃ.

‘‘Dinnaṃ sukhaphalaṃ hoti, nādinnaṃ hoti taṃ tathā;

Corā haranti rājāno, aggi ḍahati nassati.

‘‘Atha antena jahati, sarīraṃ sapariggahaṃ;

Etadańńāya medhāvī, bhuńjetha ca dadetha ca;

Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ;

Anindito saggamupeti ṭhāna’’nti.

2. Kiṃdadasuttaṃ

42.

‘‘Kiṃdado balado hoti, kiṃdado hoti vaṇṇado;

Kiṃdado sukhado hoti, kiṃdado hoti cakkhudo;

Ko ca sabbadado hoti, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

‘‘Annado balado hoti, vatthado hoti vaṇṇado;

Yānado sukhado hoti, dīpado hoti cakkhudo.

‘‘So ca sabbadado hoti, yo dadāti upassayaṃ;

Amataṃ dado ca so hoti, yo dhammamanusāsatī’’ti.

3. Annasuttaṃ

43.

‘‘Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā;

Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti.

‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;

Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

4. Ekamūlasuttaṃ

44.

‘‘Ekamūlaṃ dvirāvaṭṭaṃ, timalaṃ pańcapattharaṃ;

Samuddaṃ dvādasāvaṭṭaṃ, pātālaṃ atarī isī’’ti.

5. Anomasuttaṃ

45.

‘‘Anomanāmaṃ nipuṇatthadassiṃ, pańńādadaṃ kāmālaye asattaṃ;

Taṃ passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ, ariye pathe kamamānaṃ mahesi’’nti.

6. Accharāsuttaṃ

46.

‘‘Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ, pisācagaṇasevitaṃ;

Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

‘‘Ujuko nāma so maggo, abhayā nāma sā disā;

Ratho akūjano nāma, dhammacakkehi saṃyuto.

‘‘Hirī tassa apālambo, satyassa parivāraṇaṃ;

Dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhipurejavaṃ.

‘‘Yassa etādisaṃ yānaṃ, itthiyā purisassa vā;

Sa ve etena yānena, nibbānasseva santike’’ti.

7. Vanaropasuttaṃ

47.

‘‘Kesaṃ divā ca ratto ca, sadā puńńaṃ pavaḍḍhati;

Dhammaṭṭhā sīlasampannā, ke janā saggagāmino’’ti.

‘‘Ārāmaropā vanaropā, ye janā setukārakā;

Papańca udapānańca, ye dadanti upassayaṃ.

‘‘Tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puńńaṃ pavaḍḍhati;

Dhammaṭṭhā sīlasampannā, te janā saggagāmino’’ti.

8. Jetavanasuttaṃ

48.

‘‘Idańhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;

Āvutthaṃ [āvuṭṭhaṃ (ka.)] dhammarājena, pītisańjananaṃ mama.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

‘‘Sāriputtova pańńāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

9. Maccharisuttaṃ

49.

‘‘Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā;

Ańńesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakarā narā.

‘‘Kīdiso tesaṃ vipāko, samparāyo ca kīdiso;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā;

Ańńesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakarā narā.

‘‘Nirayaṃ tiracchānayoniṃ, yamalokaṃ upapajjare;

Sace enti manussattaṃ, dalidde jāyare kule.

‘‘Coḷaṃ piṇḍo ratī khiḍḍā, yattha kicchena labbhati;

Parato āsīsare [āsiṃsare (sī. syā. kaṃ. pī.)] bālā, tampi tesaṃ na labbhati;

Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye [samparāyo (syā. kaṃ. pī.)] ca duggatī’’ti.

‘‘Itihetaṃ vijānāma, ańńaṃ pucchāma gotama;

Yedha laddhā manussattaṃ, vadańńū vītamaccharā.

‘‘Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā;

Kīdiso tesaṃ vipāko, samparāyo ca kīdiso;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Yedha laddhā manussattaṃ, vadańńū vītamaccharā;

Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā;

Ete saggā [sagge (sī. syā. kaṃ.)] pakāsanti, yattha te upapajjare.

‘‘Sace enti manussattaṃ, aḍḍhe ājāyare kule;

Coḷaṃ piṇḍo ratī khiḍḍā, yatthākicchena labbhati.

‘‘Parasambhatesu bhogesu, vasavattīva modare;

Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye ca suggatī’’ti.

10. Ghaṭīkārasuttaṃ

50.

‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ [saṅgaṃ (sī. syā.)], maccudheyyaṃ suduttaraṃ;

Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo;

Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo [bahudantī ca piṅgayo (sī.)];

Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;

Kassa te dhammamańńāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Na ańńatra bhagavatā, nāńńatra tava sāsanā;

Yassa te dhammamańńāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ.

‘‘Yattha nāmańca rūpańca, asesaṃ uparujjhati;

Taṃ te dhammaṃ idhańńāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;

Kassa tvaṃ dhammamańńāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti.

‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge [vehaḷiṅge (sī.), vebhaḷiṅge (syā. kaṃ.)] ghaṭīkaro;

Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako.

‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā.

‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti.

‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;

Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro;

Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako.

‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti.

‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;

Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.

Ādittavaggo pańcamo.

Tassuddānaṃ –

Ādittaṃ kiṃdadaṃ annaṃ, ekamūlaanomiyaṃ;

Accharāvanaropajetaṃ, maccharena ghaṭīkaroti.

6. Jarāvaggo

1. Jarāsuttaṃ

51.

‘‘Kiṃsu yāva jarā sādhu, kiṃsu sādhu patiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu narānaṃ ratanaṃ, kiṃsu corehi dūhara’’nti.

‘‘Sīlaṃ yāva jarā sādhu, saddhā sādhu patiṭṭhitā;

Pańńā narānaṃ ratanaṃ, puńńaṃ corehi dūhara’’nti.

2. Ajarasāsuttaṃ

52.

‘‘Kiṃsu ajarasā sādhu, kiṃsu sādhu adhiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu narānaṃ ratanaṃ, kiṃsu corehyahāriya’’nti.

‘‘Sīlaṃ ajarasā sādhu, saddhā sādhu adhiṭṭhitā;

Pańńā narānaṃ ratanaṃ, puńńaṃ corehyahāriya’’nti.

3. Mittasuttaṃ

53.

‘‘Kiṃsu pavasato [pathavato (pī. ka.)] mittaṃ, kiṃsu mittaṃ sake ghare;

Kiṃ mittaṃ atthajātassa, kiṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

‘‘Sattho pavasato mittaṃ, mātā mittaṃ sake ghare;

Sahāyo atthajātassa, hoti mittaṃ punappunaṃ;

Sayaṃkatāni puńńāni, taṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

4. Vatthusuttaṃ

54.

‘‘Kiṃsu vatthu manussānaṃ, kiṃsūdha paramo sakhā;

Kiṃsu bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti [pathaviṃ sitāti (sī. syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Puttā vatthu manussānaṃ, bhariyā ca [bhariyāva (sī.), bhariyā (syā. kaṃ.)] paramo sakhā;

Vuṭṭhiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

5. Paṭhamajanasuttaṃ

55.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

6. Dutiyajanasuttaṃ

56.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kismā na parimuccatī’’ti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhā na parimuccatī’’ti.

7. Tatiyajanasuttaṃ

57.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa parāyana’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, kammaṃ tassa parāyana’’nti.

8. Uppathasuttaṃ

58.

‘‘Kiṃsu uppatho akkhāto, kiṃsu rattindivakkhayo;

Kiṃ malaṃ brahmacariyassa, kiṃ sinānamanodaka’’nti.

‘‘Rāgo uppatho akkhāto, vayo rattindivakkhayo;

Itthī malaṃ brahmacariyassa, etthāyaṃ sajjate pajā;

Tapo ca brahmacariyańca, taṃ sinānamanodaka’’ntntti.

9. Dutiyasuttaṃ

59.

‘‘Kiṃsu dutiyā [dutiyaṃ (syā. kaṃ. pī.)] purisassa hoti, kiṃsu cenaṃ pasāsati;

Kissa cābhirato macco, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

‘‘Saddhā dutiyā purisassa hoti, pańńā cenaṃ pasāsati;

Nibbānābhirato macco, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

10. Kavisuttaṃ

60.

‘‘Kiṃsu nidānaṃ gāthānaṃ, kiṃsu tāsaṃ viyańjanaṃ;

Kiṃsu sannissitā gāthā, kiṃsu gāthānamāsayo’’ti.

‘‘Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyańjanaṃ;

Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo’’ti.

Jarāvaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Jarā ajarasā mittaṃ, vatthu tīṇi janāni ca;

Uppatho ca dutiyo ca, kavinā pūrito vaggoti.

7. Addhavaggo

1. Nāmasuttaṃ

61.

‘‘Kiṃsu sabbaṃ addhabhavi [anvabhavi (sī.)], kismā bhiyyo na vijjati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti [vasamaddhagū (ka.)].

‘‘Nāmaṃ sabbaṃ addhabhavi, nāmā bhiyyo na vijjati;

Nāmassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

2. Cittasuttaṃ

62.

‘‘Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

‘‘Cittena nīyati loko, cittena parikassati;

Cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

3. Taṇhāsuttaṃ

63.

‘‘Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

‘‘Taṇhāya nīyati loko, taṇhāya parikassati;

Taṇhāya ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

4. Saṃyojanasuttaṃ

64.

‘‘Kiṃsu saṃyojano loko, kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;

Kissassu vippahānena, nibbānaṃ iti vuccatī’’ti.

‘‘Nandīsaṃyojano [nandisaṃyojano (sī. syā. kaṃ.)] loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;

Taṇhāya vippahānena, nibbānaṃ iti vuccatī’’ti.

5. Bandhanasuttaṃ

65.

‘‘Kiṃsu sambandhano loko, kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;

Kissassu vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

‘‘Nandīsambandhano loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;

Taṇhāya vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

6. Attahatasuttaṃ

66.

‘‘Kenassubbhāhato loko, kenassu parivārito;

Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā’’ti.

‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;

Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā’’ti.

7. Uḍḍitasuttaṃ

67.

‘‘Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito;

Kenassu pihito loko, kismiṃ loko patiṭṭhito’’ti.

‘‘Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito;

Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito’’ti.

8. Pihitasuttaṃ

68.

‘‘Kenassu pihito loko, kismiṃ loko patiṭṭhito;

Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito’’ti.

‘‘Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito;

Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito’’ti.

9. Icchāsuttaṃ

69.

‘‘Kenassu bajjhatī loko, kissa vinayāya muccati;

Kissassu vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

‘‘Icchāya bajjhatī loko, icchāvinayāya muccati;

Icchāya vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

10. Lokasuttaṃ

70.

‘‘Kismiṃ loko samuppanno, kismiṃ kubbati santhavaṃ;

Kissa loko upādāya, kismiṃ loko vihańńatī’’ti.

‘‘Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhavaṃ;

Channameva upādāya, chasu loko vihańńatī’’ti.

Addhavaggo [anvavaggo (sī.)] sattamo.

Tassuddānaṃ –

Nāmaṃ cittańca taṇhā ca, saṃyojanańca bandhanā;

Abbhāhatuḍḍito pihito, icchā lokena te dasāti.

8. Chetvāvaggo

1. Chetvāsuttaṃ

71. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kiṃsu chetvā [jhatvā (sī.), ghatvā (syā. kaṃ.) evamuparipi] sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti.

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa devate;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tańhi chetvā na socatī’’ti.

2. Rathasuttaṃ

72.

‘‘Kiṃsu rathassa pańńāṇaṃ, kiṃsu pańńāṇamaggino;

Kiṃsu raṭṭhassa pańńāṇaṃ, kiṃsu pańńāṇamitthiyā’’ti.

‘‘Dhajo rathassa pańńāṇaṃ, dhūmo pańńāṇamaggino;

Rājā raṭṭhassa pańńāṇaṃ, bhattā pańńāṇamitthiyā’’ti.

3. Vittasuttaṃ

73.

‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃsu suciṇṇo sukhamāvahati;

Kiṃsu have sādutaraṃ [sādhutaraṃ (ka.)] rasānaṃ, kathaṃjīviṃ [kiṃsujīviṃ (ka.)] jīvitamāhu seṭṭha’’nti.

‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahati;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, pańńājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.

4. Vuṭṭhisuttaṃ

74.

‘‘Kiṃsu uppatataṃ seṭṭhaṃ, kiṃsu nipatataṃ varaṃ;

Kiṃsu pavajamānānaṃ, kiṃsu pavadataṃ vara’’nti.

‘‘Bījaṃ uppatataṃ seṭṭhaṃ, vuṭṭhi nipatataṃ varā;

Gāvo pavajamānānaṃ, putto pavadataṃ varoti.

‘‘Vijjā uppatataṃ seṭṭhā, avijjā nipatataṃ varā;

Saṅgho pavajamānānaṃ, buddho pavadataṃ varo’’ti.

5. Bhītāsuttaṃ

75.

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā,

Maggo canekāyatanappavutto;

Pucchāmi taṃ gotama bhūripańńa,

Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

‘‘Vācaṃ manańca paṇidhāya sammā,

Kāyena pāpāni akubbamāno;

Bavhannapānaṃ gharamāvasanto,

Saddho mudū saṃvibhāgī vadańńū;

Etesu dhammesu ṭhito catūsu,

Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

6. Najīratisuttaṃ

76.

‘‘Kiṃ jīrati kiṃ na jīrati, kiṃsu uppathoti vuccati;

Kiṃsu dhammānaṃ paripantho, kiṃsu rattindivakkhayo;

Kiṃ malaṃ brahmacariyassa, kiṃ sinānamanodakaṃ.

‘‘Kati lokasmiṃ chiddāni, yattha vittaṃ [cittaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] na tiṭṭhati;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Rūpaṃ jīrati maccānaṃ, nāmagottaṃ na jīrati;

Rāgo uppathoti vuccati.

‘‘Lobho dhammānaṃ paripantho, vayo rattindivakkhayo;

Itthī malaṃ brahmacariyassa, etthāyaṃ sajjate pajā;

Tapo ca brahmacariyańca, taṃ sinānamanodakaṃ.

‘‘Cha lokasmiṃ chiddāni, yattha vittaṃ na tiṭṭhati;

Ālasyańca [ālassańca (sī. pī.)] pamādo ca, anuṭṭhānaṃ asaṃyamo;

Niddā tandī [tandi (sī.)] ca te chidde, sabbaso taṃ vivajjaye’’ti.

7. Issariyasuttaṃ

77.

‘‘Kiṃsu issariyaṃ loke, kiṃsu bhaṇḍānamuttamaṃ;

Kiṃsu satthamalaṃ loke, kiṃsu lokasmimabbudaṃ.

‘‘Kiṃsu harantaṃ vārenti, haranto pana ko piyo;

Kiṃsu punappunāyantaṃ, abhinandanti paṇḍitā’’ti.

‘‘Vaso issariyaṃ loke, itthī bhaṇḍānamuttamaṃ;

Kodho satthamalaṃ loke, corā lokasmimabbudā.

‘‘Coraṃ harantaṃ vārenti, haranto samaṇo piyo;

Samaṇaṃ punappunāyantaṃ, abhinandanti paṇḍitā’’ti.

8. Kāmasuttaṃ

78.

‘‘Kimatthakāmo na dade, kiṃ macco na pariccaje;

Kiṃsu muńceyya kalyāṇaṃ, pāpikaṃ na ca mocaye’’ti.

‘‘Attānaṃ na dade poso, attānaṃ na pariccaje;

Vācaṃ muńceyya kalyāṇaṃ, pāpikańca na mocaye’’ti.

9. Pātheyyasuttaṃ

79.

‘‘Kiṃsu bandhati pātheyyaṃ, kiṃsu bhogānamāsayo;

Kiṃsu naraṃ parikassati, kiṃsu lokasmi dujjahaṃ;

Kismiṃ baddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā’’ti.

‘‘Saddhā bandhati pātheyyaṃ, sirī bhogānamāsayo;

Icchā naraṃ parikassati, icchā lokasmi dujjahā;

Icchābaddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā’’ti.

10. Pajjotasuttaṃ

80.

‘‘Kiṃsu lokasmi pajjoto, kiṃsu lokasmi jāgaro;

Kiṃsu kamme sajīvānaṃ, kimassa iriyāpatho.

‘‘Kiṃsu alasaṃ analasańca [kiṃ ālasyānālasyańca (ka.)], mātā puttaṃva posati;

Kiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

‘‘Pańńā lokasmi pajjoto, sati lokasmi jāgaro;

Gāvo kamme sajīvānaṃ, sītassa iriyāpatho.

‘‘Vuṭṭhi alasaṃ analasańca, mātā puttaṃva posati;

Vuṭṭhiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

11. Araṇasuttaṃ

81.

‘‘Kesūdha araṇā loke, kesaṃ vusitaṃ na nassati;

Kedha icchaṃ parijānanti, kesaṃ bhojissiyaṃ sadā.

‘‘Kiṃsu mātā pitā bhātā, vandanti naṃ patiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu idha jātihīnaṃ, abhivādenti khattiyā’’ti.

‘‘Samaṇīdha araṇā loke, samaṇānaṃ vusitaṃ na nassati;

Samaṇā icchaṃ parijānanti, samaṇānaṃ bhojissiyaṃ sadā.

‘‘Samaṇaṃ mātā pitā bhātā, vandanti naṃ patiṭṭhitaṃ;

Samaṇīdha jātihīnaṃ, abhivādenti khattiyā’’ti.

Chetvāvaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Chetvā rathańca cittańca, vuṭṭhi bhītā najīrati;

Issaraṃ kāmaṃ pātheyyaṃ, pajjoto araṇena cāti.

Devatāsaṃyuttaṃ samattaṃ.

 

 

2. Devaputtasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Paṭhamakassapasuttaṃ

82. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhikkhuṃ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsa’’nti. ‘‘Tena hi kassapa, tańńevettha paṭibhātū’’ti.

‘‘Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca;

Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassa cā’’ti.

Idamavoca kassapo devaputto; samanuńńo satthā ahosi. Atha kho kassapo devaputto ‘‘samanuńńo me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. Dutiyakassapasuttaṃ

83. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,

Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;

Lokassa ńatvā udayabbayańca,

Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.

3. Māghasuttaṃ

84. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti.

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vatrabhū;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tańhi chetvā na socatī’’ti.

4. Māgadhasuttaṃ

85. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati;

Bhavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Cattāro loke pajjotā, pańcamettha na vijjati;

Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.

‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;

Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti.

5. Dāmalisuttaṃ

86. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Karaṇīyametaṃ brāhmaṇena, padhānaṃ akilāsunā;

Kāmānaṃ vippahānena, na tenāsīsate bhava’’nti.

‘‘Natthi kiccaṃ brāhmaṇassa (dāmalīti bhagavā),

Katakicco hi brāhmaṇo.

‘‘Yāva na gādhaṃ labhati nadīsu,

Āyūhati sabbagattebhi jantu;

Gādhańca laddhāna thale ṭhito yo,

Nāyūhatī pāragato hi sova [soti (sī. pī. ka.), hoti (syā. kaṃ.), so (?)].

‘‘Esūpamā dāmali brāhmaṇassa,

Khīṇāsavassa nipakassa jhāyino;

Pappuyya jātimaraṇassa antaṃ,

Nāyūhatī pāragato hi so’’ti [hotīti (syā. kaṃ.)].

6. Kāmadasuttaṃ

87. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dukkaraṃ bhagavā, sudukkaraṃ bhagavā’’ti.

‘‘Dukkaraṃ vāpi karonti (kāmadāti bhagavā),

Sekhā sīlasamāhitā;

Ṭhitattā anagāriyupetassa,

Tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti.

‘‘Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī’’ti.

‘‘Dullabhaṃ vāpi labhantntti (kāmadāti bhagavā),

Cittavūpasame ratā;

Yesaṃ divā ca ratto ca,

Bhāvanāya rato mano’’ti.

‘‘Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ citta’’nti.

‘‘Dussamādahaṃ vāpi samādahantntti (kāmadāti bhagavā),

Indriyūpasame ratā;

Te chetvā maccuno jālaṃ,

Ariyā gacchanti kāmadā’’ti.

‘‘Duggamo bhagavā visamo maggo’’ti.

‘‘Duggame visame vāpi, ariyā gacchanti kāmada;

Anariyā visame magge, papatanti avaṃsirā;

Ariyānaṃ samo maggo, ariyā hi visame samā’’ti.

7. Pańcālacaṇḍasuttaṃ

88. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho pańcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sambādhe vata okāsaṃ, avindi bhūrimedhaso;

Yo jhānamabujjhi [jhānamabudhā (ka. sī.), jhānamabuddhi (syā. kaṃ. pī. ka.)] buddho, paṭilīnanisabho munī’’ti.

‘‘Sambādhe vāpi vindantntti (pańcālacaṇḍāti bhagavā),

Dhammaṃ nibbānapattiyā;

Ye satiṃ paccalatthaṃsu,

Sammā te susamāhitā’’ti.

8. Tāyanasuttaṃ

89. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;

Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.

‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;

Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.

‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ [dukkataṃ (sī. pī.)] seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;

Katańca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.

‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;

Sāmańńaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.

‘‘Yaṃ kińci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhańca yaṃ vataṃ;

Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.

Idamavoca tāyano devaputto; idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;

Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.

‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;

Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.

‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;

Katańca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.

‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;

Sāmańńaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.

‘‘Yaṃ kińci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhańca yaṃ vataṃ;

Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.

‘‘Idamavoca, bhikkhave, tāyano devaputto, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Uggaṇhātha, bhikkhave, tāyanagāthā; pariyāpuṇātha, bhikkhave, tāyanagāthā; dhāretha, bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaṃhitā, bhikkhave, tāyanagāthā ādibrahmacariyikā’’ti.

9. Candimasuttaṃ

90. Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;

Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.

Atha kho bhagavā candimaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, candimā saraṇaṃ gato;

Rāhu candaṃ pamuńcassu, buddhā lokānukampakā’’ti.

Atha kho rāhu asurindo candimaṃ devaputtaṃ muńcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu candaṃ pamuńcasi;

Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.

‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;

Buddhagāthābhigītomhi, no ce muńceyya candima’’nti.

10. Sūriyasuttaṃ

91. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena sūriyo devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho sūriyo devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;

Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.

Atha kho bhagavā sūriyaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, sūriyo saraṇaṃ gato;

Rāhu sūriyaṃ [suriyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] pamuńcassu, buddhā lokānukampakā.

‘‘Yo andhakāre tamasi pabhaṅkaro,

Verocano maṇḍalī uggatejo;

 rāhu gilī caramantalikkhe,

Pajaṃ mamaṃ rāhu pamuńca sūriya’’nti.

Atha kho rāhu asurindo sūriyaṃ devaputtaṃ muńcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu sūriyaṃ pamuńcasi;

Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.

‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;

Buddhagāthābhigītomhi, no ce muńceyya sūriya’’nti.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṃ –

Dve kassapā ca māgho ca, māgadho dāmali kāmado;

Pańcālacaṇḍo tāyano, candimasūriyena te dasāti.

2. Anāthapiṇḍikavaggo

1. Candimasasuttaṃ

92. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho candimaso [candimāso (ka.)] devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Te hi sotthiṃ gamissanti, kacche vāmakase magā;

Jhānāni upasampajja, ekodi nipakā satā’’ti.

‘‘Te hi pāraṃ gamissanti, chetvā jālaṃva ambujo;

Jhānāni upasampajja, appamattā raṇańjahā’’ti.

2. Veṇḍusuttaṃ

93. Ekamantaṃ ṭhito kho veṇḍu [veṇhu (sī.)] devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sukhitāva te [sukhitā vata te (sī. syā. kaṃ.)] manujā, sugataṃ payirupāsiya;

Yuńjaṃ [yujja (sī.), yuńja (syā. kaṃ. pī.)] gotamasāsane, appamattā nu sikkhare’’ti.

‘‘Ye me pavutte siṭṭhipade [satthipade (sī. syā. kaṃ. pī.)] (veṇḍūti bhagavā),

Anusikkhanti jhāyino;

Kāle te appamajjantā,

Na maccuvasagā siyu’’nti.

3. Dīghalaṭṭhisuttaṃ

94. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,

Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;

Lokassa ńatvā udayabbayańca,

Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.

4. Nandanasuttaṃ

95. Ekamantaṃ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripańńa,

Anāvaṭaṃ bhagavato ńāṇadassanaṃ;

Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,

Kathaṃvidhaṃ pańńavantaṃ vadanti;

Kathaṃvidho dukkhamaticca iriyati,

Kathaṃvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.

‘‘Yo sīlavā pańńavā bhāvitatto,

Samāhito jhānarato satīmā;

Sabbassa sokā vigatā pahīnā,

Khīṇāsavo antimadehadhārī.

‘‘Tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,

Tathāvidhaṃ pańńavantaṃ vadanti;

Tathāvidho dukkhamaticca iriyati,

Tathāvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.

5. Candanasuttaṃ

96. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kathaṃsu [kosudha (sī.)] tarati oghaṃ, rattindivamatandito;

Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdatī’’ti.

‘‘Sabbadā sīlasampanno, pańńavā susamāhito;

Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.

‘‘Virato kāmasańńāya, rūpasaṃyojanātigo;

Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī’’ti.

6. Vāsudattasuttaṃ

97. Ekamantaṃ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova [ḍayhamāneva (sabbattha)] matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

7. Subrahmasuttaṃ

98. Ekamantaṃ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ [ubbiggidaṃ (mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanāyaṃ)] mano;

Anuppannesu kicchesu [kiccesu (bahūsu)], atho uppatitesu ca;

Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

‘‘Nāńńatra bojjhā tapasā [bojjhaṅgatapasā (sī. syā. kaṃ. pī.)], nāńńatrindriyasaṃvarā;

Nāńńatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti.

‘‘Idamavoca…pe… tatthevantaradhāyī’’ti.

8. Kakudhasuttaṃ

99. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati ańjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ ańjanavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nandasi, samaṇā’’ti? ‘‘Kiṃ laddhā, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, socasī’’ti? ‘‘Kiṃ jīyittha, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, neva nandasi na ca [neva (sī. syā. kaṃ.)] socasī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti.

‘‘Kacci tvaṃ anagho [anigho (sabbattha)] bhikkhu, kacci nandī [nandi (sī. syā. kaṃ.)] na vijjati;

Kacci taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.

‘‘Anagho ve ahaṃ yakkha, atho nandī na vijjati;

Atho maṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.

‘‘Kathaṃ tvaṃ anagho bhikkhu, kathaṃ nandī na vijjati;

Kathaṃ taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.

‘‘Aghajātassa ve nandī, nandījātassa ve aghaṃ;

Anandī anagho bhikkhu, evaṃ jānāhi āvuso’’ti.

‘‘Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;

Anandiṃ anaghaṃ bhikkhuṃ, tiṇṇaṃ loke visattika’’ntntti.

9. Uttarasuttaṃ

100. Rājagahanidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puńńāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

10. Anāthapiṇḍikasuttaṃ

101. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Idańhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;

Āvutthaṃ dhammarājena, pītisańjananaṃ mama.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

‘‘Sāriputtova pańńāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ ańńataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Idańhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;

Āvutthaṃ dhammarājena, pītisańjananaṃ mama.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

‘‘Sāriputtova pańńāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

‘‘Idamavoca, bhikkhave, so devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘so hi nūna, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, ānanda, yāvatakaṃ kho, ānanda, takkāya pattabbaṃ anuppattaṃ taṃ tayā. Anāthapiṇḍiko hi so, ānanda, devaputto’’ti.

Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Candimaso [candimāso (pī. ka.)] ca veṇḍu [veṇhu (sī. ka.)] ca, dīghalaṭṭhi ca nandano;

Candano vāsudatto ca, subrahmā kakudhena ca;

Uttaro navamo vutto, dasamo anāthapiṇḍikoti.

3. Nānātitthiyavaggo

1. Sivasuttaṃ

102. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, seyyo hoti na pāpiyo.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, pańńā labbhati nāńńato.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sokamajjhe na socati.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, ńātimajjhe virocati.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sattā gacchanti suggatiṃ.

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sattā tiṭṭhanti sātata’’nti.

Atha kho bhagavā sivaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamańńāya, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

2. Khemasuttaṃ

103. Ekamantaṃ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;

Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;

Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.

‘‘Tańca kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā nānutappati;

Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.

‘‘Paṭikacceva [paṭigacceva (sī.)] taṃ kayirā, yaṃ jańńā hitamattano;

Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame.

‘‘Yathā sākaṭiko maṭṭhaṃ [panthaṃ (sī.), pasatthaṃ (syā. kaṃ.)], samaṃ hitvā mahāpathaṃ;

Visamaṃ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati.

‘‘Evaṃ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya;

Mando maccumukhaṃ patto, akkhacchinnova jhāyatī’’ti.

3. Serīsuttaṃ

104. Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Annamevābhinandanti , ubhaye devamānusā;

Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti.

‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;

Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

‘‘Acchariyaṃ , bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –

‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;

Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, sirī [serī (sī. syā. kaṃ. pī.)] nāma rājā ahosiṃ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaṃ, bhante, catūsu dvāresu dānaṃ dīyittha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbakayācakānaṃ. Atha kho maṃ, bhante, itthāgāraṃ upasaṅkamitvā etadavoca [itthāgārā upasaṅkamitvā etadavocuṃ (ka.)] – ‘devassa kho [devasseva kho (ka. sī.)] dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puńńāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, paṭhamaṃ dvāraṃ itthāgārassa adāsiṃ. Tattha itthāgārassa dānaṃ dīyittha; mama dānaṃ paṭikkami.

‘‘Atha kho maṃ, bhante, khattiyā anuyantā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puńńāni kareyyāmā’ti . Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti ? So khvāhaṃ, bhante, dutiyaṃ dvāraṃ khattiyānaṃ anuyantānaṃ adāsiṃ. Tattha khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.

‘‘Atha kho maṃ, bhante, balakāyo upasaṅkamitvā etadavoca – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puńńāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ bhante, tatiyaṃ dvāraṃ balakāyassa adāsiṃ. Tattha balakāyassa dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.

‘‘Atha kho maṃ, bhante, brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; balakāyassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puńńāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, catutthaṃ dvāraṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adāsiṃ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.

‘‘Atha kho maṃ, bhante, purisā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘na kho dāni devassa koci dānaṃ dīyatī’ti. Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, te purise etadavocaṃ – ‘tena hi, bhaṇe, yo bāhiresu janapadesu āyo sańjāyati tato upaḍḍhaṃ antepure pavesetha, upaḍḍhaṃ tattheva dānaṃ detha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbaka-yācakāna’nti . So khvāhaṃ, bhante, evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ puńńānaṃ evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pariyantaṃ nādhigacchāmi – ettakaṃ puńńanti vā ettako puńńavipākoti vā ettakaṃ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –

‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;

Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

4. Ghaṭīkārasuttaṃ

105. Ekamantaṃ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ, maccudheyyaṃ suduttaraṃ;

Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Upako palagaṇḍo [phalagaṇḍo (ka.)] ca, pukkusāti ca te tayo;

Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca saṅgiyo [bāhudantī ca piṅgiyo (sī. syā.)];

Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;

Kassa te dhammamańńāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Na ańńatra bhagavatā, nāńńatra tava sāsanā;

Yassa te dhammamańńāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ.

‘‘Yattha nāmańca rūpańca, asesaṃ uparujjhati;

Taṃ te dhammaṃ idhańńāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;

Kassa tvaṃ dhammamańńāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti.

‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge ghaṭīkaro;

Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako.

‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā.

‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti.

‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;

Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro.

‘‘Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako;

Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti.

‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;

Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.

5. Jantusuttaṃ

106. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ sambahulā bhikkhū, kosalesu viharanti himavantapasse arańńakuṭikāya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho jantu devaputto tadahuposathe pannarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Sukhajīvino pure āsuṃ, bhikkhū gotamasāvakā;

Anicchā piṇḍamesanā [piṇḍamesānā (?)], anicchā sayanāsanaṃ;

Loke aniccataṃ ńatvā, dukkhassantaṃ akaṃsu te.

‘‘Dupposaṃ katvā attānaṃ, gāme gāmaṇikā viya;

Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā.

‘‘Saṅghassa ańjaliṃ katvā, idhekacce vadāmahaṃ [vandāmahaṃ (ka.)];

Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te [tatheva ca (sī.)].

‘‘Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṃ;

Ye appamattā viharanti, namo tesaṃ karomaha’’nti.

6. Rohitassasuttaṃ

107. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati [na jiyyati na miyyati (syā. kaṃ. ka.)] na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ńātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti? ‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ńāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti.

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ńāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’ti.

‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo javo ahosi; seyyathāpi nāma daḷhadhammā [daḷhadhammo (sabbattha) ṭīkā ca moggallānabyākaraṇaṃ ca oloketabbaṃ] dhanuggaho susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi; seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmī’ti. So khvāhaṃ, bhante, evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena ańńatreva asita-pīta-khāyita-sāyitā ańńatra uccāra-passāvakammā ańńatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva lokassa antaṃ antarāva kālaṅkato.

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ńāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’’ti.

‘‘Na kho panāhaṃ, āvuso, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Api ca khvāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasańńimhi samanake lokańca pańńapemi lokasamudayańca lokanirodhańca lokanirodhagāminińca paṭipadanti.

‘‘Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;

Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.

‘‘Tasmā have lokavidū sumedho,

Lokantagū vusitabrahmacariyo;

Lokassa antaṃ samitāvi ńatvā,

Nāsīsati lokamimaṃ parańcā’’ti.

7. Nandasuttaṃ

108. Ekamantaṃ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puńńāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

8. Nandivisālasuttaṃ

109. Ekamantaṃ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ;

Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

‘‘Chetvā naddhiṃ varattańca, icchālobhańca pāpakaṃ;

Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

9. Susimasuttaṃ

110. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatī’’ti?

‘‘Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto . Mahāpańńo, bhante, āyasmā sāriputto. Puthupańńo, bhante, āyasmā sāriputto. Hāsapańńo [hāsupańńo (sī.)], bhante, āyasmā sāriputto. Javanapańńo, bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapańńo, bhante, āyasmā sāriputto. Nibbedhikapańńo, bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho, bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto, bhante, āyasmā sāriputto. Asaṃsaṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhavīriyo, bhante, āyasmā sāriputto. Vattā, bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo, bhante, āyasmā sāriputto. Codako, bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?

‘‘Evametaṃ , ānanda, evametaṃ, ānanda! Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, ānanda, sāriputto. Mahāpańńo, ānanda, sāriputto. Puthupańńo, ānanda, sāriputto. Hāsapańńo, ānanda, sāriputto. Javanapańńo, ānanda, sāriputto. Tikkhapańńo, ānanda, sāriputto. Nibbedhikapańńo, ānanda, sāriputto. Appiccho, ānanda, sāriputto. Santuṭṭho, ānanda, sāriputto. Pavivitto, ānanda, sāriputto. Asaṃsaṭṭho, ānanda, sāriputto. Āraddhavīriyo, ānanda, sāriputto. Vattā, ānanda, sāriputto. Vacanakkhamo, ānanda, sāriputto . Codako, ānanda, sāriputto. Pāpagarahī, ānanda, sāriputto. Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyā’’ti?

Atha kho susimo [susīmo (sī.)] devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Evametaṃ , bhagavā, evametaṃ, sugata. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpańńo, bhante, puthupańńo, bhante, hāsapańńo, bhante, javanapańńo, bhante, tikkhapańńo, bhante, nibbedhikapańńo, bhante, appiccho, bhante, santuṭṭho, bhante, pavivitto, bhante, asaṃsaṭṭho, bhante, āraddhavīriyo, bhante, vattā, bhante, vacanakkhamo, bhante, codako, bhante, pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya?

‘‘Ahampi hi, bhante, yańńadeva devaputtaparisaṃ upasaṅkamiṃ, etadeva bahulaṃ saddaṃ suṇāmi – ‘paṇḍito āyasmā sāriputto; mahāpańńo āyasmā, puthupańńo āyasmā, hāsapańńo āyasmā, javanapańńo āyasmā, tikkhapańńo āyasmā, nibbedhikapańńo āyasmā, appiccho āyasmā, santuṭṭho āyasmā, pavivitto āyasmā, asaṃsaṭṭho āyasmā, āraddhavīriyo āyasmā, vattā āyasmā, vacanakkhamo āyasmā, codako āyasmā, pāpagarahī āyasmā sāriputto’ti . Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?

Atha kho susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.

‘‘Seyyathāpi nāma maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.

‘‘Seyyathāpi nāma nikkhaṃ jambonadaṃ dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.

‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.

‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno [abbhussukkamāno (sī. syā. kaṃ. pī.), abbhuggamamāno (dī. ni. 2.258)] sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhańńamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.

Atha kho susimo devaputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Paṇḍitoti samańńāto, sāriputto akodhano;

Appiccho sorato danto, satthuvaṇṇābhato isī’’ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha susimaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Paṇḍitoti samańńāto, sāriputto akodhano;

Appiccho sorato danto, kālaṃ kaṅkhati sudanto’’ [kālaṃ kaṅkhati bhatako sudanto (sī.), kālaṃ kaṅkhati bhāvito sudanto (syā. kaṃ.), kālaṃ kaṅkhati bhatiko sudanto (pī.)] ti.

10. Nānātitthiyasāvakasuttaṃ

111. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahali [sahalī (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca nīko [niṅko (sī. pī.), niko (syā. kaṃ.)] ca ākoṭako ca vegabbhari ca [veṭambarī ca (sī. syā. kaṃ. pī.)] māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṃ kassapaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Idha chinditamārite, hatajānīsu kassapo;

Na pāpaṃ samanupassati, puńńaṃ vā pana attano;

Sa ve vissāsamācikkhi, satthā arahati mānana’’nti.

Atha kho sahali devaputto makkhaliṃ gosālaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Tapojigucchāya susaṃvutatto,

Vācaṃ pahāya kalahaṃ janena;

Samosavajjā virato saccavādī,

Na hi nūna tādisaṃ karoti [na ha nuna tādī pakaroti (sī. syā. kaṃ.)] pāpa’’nti.

Atha kho nīko devaputto nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ [nāthaputtaṃ (sī.)] ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Jegucchī nipako bhikkhu, cātuyāmasusaṃvuto;

Diṭṭhaṃ sutańca ācikkhaṃ, na hi nūna kibbisī siyā’’ti.

Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Pakudhako kātiyāno nigaṇṭho,

Ye cāpime makkhalipūraṇāse;

Gaṇassa satthāro sāmańńappattā,

Na hi nūna te sappurisehi dūre’’ti.

Atha kho vegabbhari devaputto ākoṭakaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Sahācaritena [sahāravenāpi (ka. sī.), sagāravenāpi (pī.)] chavo sigālo [siṅgālo (ka.)],

Na kotthuko sīhasamo kadāci;

Naggo musāvādī gaṇassa satthā,

Saṅkassarācāro na sataṃ sarikkho’’ti.

Atha kho māro pāpimā begabbhariṃ devaputtaṃ anvāvisitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Tapojigucchāya āyuttā, pālayaṃ pavivekiyaṃ;

Rūpe ca ye niviṭṭhāse, devalokābhinandino;

Te ve sammānusāsanti, paralokāya mātiyā’’ti.

Atha kho bhagavā, ‘māro ayaṃ pāpimā’ iti viditvā, māraṃ pāpimantaṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Ye keci rūpā idha vā huraṃ vā,

Ye cantalikkhasmiṃ pabhāsavaṇṇā;

Sabbeva te te namucippasatthā,

Āmisaṃva macchānaṃ vadhāya khittā’’ti.

Atha kho māṇavagāmiyo devaputto bhagavantaṃ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Vipulo rājagahīyānaṃ, giriseṭṭho pavuccati;

Seto himavataṃ seṭṭho, ādicco aghagāminaṃ.

‘‘Samuddo udadhinaṃ seṭṭho, nakkhattānańca candimā [nakkhattānaṃva candimā (ka.)];

Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī’’ti.

Nānātitthiyavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Sivo khemo ca serī ca, ghaṭī jantu ca rohito;

Nando nandivisālo ca, susimo nānātitthiyena te dasāti.

Devaputtasaṃyuttaṃ samattaṃ.

 

 

3. Kosalasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Daharasuttaṃ

112. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhavampi no gotamo anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paṭijānātī’’ti? ‘‘Yańhi taṃ, mahārāja, sammā vadamāno vadeyya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti, mameva [mamaṃ (sabbattha)] taṃ sammā vadamāno vadeyya. Ahańhi, mahārāja, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’ti.

‘‘Yepi te, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ńātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, nigaṇṭho nāṭaputto, sańcayo belaṭṭhaputto, pakudho kaccāyano, ajito kesakambalo; tepi mayā ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paṭijānāthā’ti puṭṭhā samānā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti na paṭijānanti. Kiṃ pana bhavaṃ gotamo daharo ceva jātiyā navo ca pabbajjāyā’’ti?

‘‘Cattāro kho me, mahārāja, daharāti na uńńātabbā, daharāti na paribhotabbā. Katame cattāro? Khattiyo kho, mahārāja, daharoti na uńńātabbo, daharoti na paribhotabbo. Urago kho, mahārāja, daharoti na uńńātabbo, daharoti na paribhotabbo. Aggi kho, mahārāja, daharoti na uńńātabbo, daharoti na paribhotabbo. Bhikkhu, kho, mahārāja, daharoti na uńńātabbo, daharoti na paribhotabbo. Ime kho, mahārāja, cattāro daharāti na uńńātabbā, daharāti na paribhotabbā’’ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Khattiyaṃ jātisampannaṃ, abhijātaṃ yasassinaṃ;

Daharoti nāvajāneyya, na naṃ paribhave naro.

‘‘Ṭhānańhi so manujindo, rajjaṃ laddhāna khattiyo;

So kuddho rājadaṇḍena, tasmiṃ pakkamate bhusaṃ;

Tasmā taṃ parivajjeyya, rakkhaṃ jīvitamattano.

‘‘Gāme vā yadi vā rańńe, yattha passe bhujaṅgamaṃ;

Daharoti nāvajāneyya, na naṃ paribhave naro.

‘‘Uccāvacehi vaṇṇehi, urago carati tejasī [tejasā (sī. ka.), tejasi (pī. ka.)];

So āsajja ḍaṃse bālaṃ, naraṃ nārińca ekadā;

Tasmā taṃ parivajjeyya, rakkhaṃ jīvitamattano.

‘‘Pahūtabhakkhaṃ jālinaṃ, pāvakaṃ kaṇhavattaniṃ;

Daharoti nāvajāneyya, na naṃ paribhave naro.

‘‘Laddhā hi so upādānaṃ, mahā hutvāna pāvako;

So āsajja ḍahe [dahe] bālaṃ, naraṃ nārińca ekadā;

Tasmā taṃ parivajjeyya, rakkhaṃ jīvitamattano.

‘‘Vanaṃ yadaggi ḍahati [dahati (ka.)], pāvako kaṇhavattanī;

Jāyanti tattha pārohā, ahorattānamaccaye.

‘‘Yańca kho sīlasampanno, bhikkhu ḍahati tejasā;

Na tassa puttā pasavo, dāyādā vindare dhanaṃ;

Anapaccā adāyādā, tālāvatthū bhavanti te.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Bhujaṅgamaṃ pāvakańca, khattiyańca yasassinaṃ;

Bhikkhuńca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare’’ti.

Evaṃ vutte, rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ [nikujjitaṃ (?)] vā ukkujjeyya , paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya , andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammańca bhikkhusaṅghańca. Upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

2. Purisasuttaṃ

113. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu kho, bhante, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā’’ti?

‘‘Tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya . Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā’’ti. Idamavoca…pe…

‘‘Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;

Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti [sapphalanti (syā. kaṃ.)].

3. Jarāmaraṇasuttaṃ

114. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bhante, jātassa ańńatra jarāmaraṇā’’ti? ‘‘Natthi kho, mahārāja, jātassa ańńatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, khattiyamahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhańńā, tesampi jātānaṃ natthi ańńatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, brāhmaṇamahāsālā…pe… gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhańńā, tesampi jātānaṃ natthi ańńatra jarāmaraṇā. Yepi te, mahārāja, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadańńāvimuttā, tesaṃ pāyaṃ kāyo bhedanadhammo nikkhepanadhammo’’ti. Idamavoca…pe…

‘‘Jīranti ve rājarathā sucittā,

Atho sarīrampi jaraṃ upeti;

Satańca dhammo na jaraṃ upeti,

Santo have sabbhi pavedayantī’’ti.

4. Piyasuttaṃ

115. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attā’ti? Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti; tesaṃ appiyo attā’. Kińcāpi te evaṃ vadeyyuṃ – ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yańhi appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ piyo attā. Kińcāpi te evaṃ vadeyyuṃ – ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yańhi piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ piyo attā’’ti.

‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti; tesaṃ appiyo attā. Kińcāpi te evaṃ vadeyyuṃ – ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yańhi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci, mahārāja , kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ piyo attā. Kińcāpi te evaṃ vadeyyuṃ – ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yańhi mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ piyo attā’’ti. Idamavoca…pe…

‘‘Attānańce piyaṃ jańńā, na naṃ pāpena saṃyuje;

Na hi taṃ sulabhaṃ hoti, sukhaṃ dukkaṭakārinā.

‘‘Antakenādhipannassa, jahato mānusaṃ bhavaṃ;

Kińhi tassa sakaṃ hoti, kińca ādāya gacchati;

Kińcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī [anupāyinī (syā. kaṃ. ka.)].

‘‘Ubho puńńańca pāpańca, yaṃ macco kurute idha;

Tańhi tassa sakaṃ hoti, tańca [taṃva (?)] ādāya gacchati;

Tańcassa [taṃvassa (?)] anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

‘‘Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;

Puńńāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’ntntti.

5. Attarakkhitasuttaṃ

116. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘kesaṃ nu kho rakkhito attā, kesaṃ arakkhito attā’ti? Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ye kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti; tesaṃ arakkhito attā. Kińcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo vā rakkheyya; atha kho tesaṃ arakkhito attā. Taṃ kissa hetu? Bāhirā hesā rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā; tasmā tesaṃ arakkhito attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ rakkhito attā. Kińcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya , na pattikāyo rakkheyya; atha kho tesaṃ rakkhito attā. Taṃ kissa hetu? Ajjhattikā hesā rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṃ rakkhito attā’’’ti.

‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti…pe… tesaṃ arakkhito attā. Taṃ kissa hetu? Bāhirā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā; tasmā tesaṃ arakkhito attā. Ye ca kho keci, mahārāja, kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ rakkhito attā. Kińcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya; atha kho tesaṃ rakkhito attā. Taṃ kissa hetu? Ajjhattikā hesā, mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā bāhirā; tasmā tesaṃ rakkhito attā’’ti. Idamavoca…pe…

‘‘Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;

Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro;

Sabbattha saṃvuto lajjī, rakkhitoti pavuccatī’’ti.

6. Appakasuttaṃ

117. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘appakā te sattā lokasmiṃ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṃ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṃ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti , ca kāmesu ca gedhaṃ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī’’’ti.

‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! Appakā te, mahārāja, sattā lokasmiṃ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṃ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṃ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṃ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī’’ti. Idamavoca…pe…

‘‘Sārattā kāmabhogesu, giddhā kāmesu mucchitā;